Par sapņiem un mērķiem: kāpēc nav traģiski, ja tie nepiepildās. Un 3 atziņas, kas noder jēgpilnai dzīvei, pat ja sapņi un mērķi nepiepildās.
Vēlākais dzīves viducī, bet dažkārt jau ātrāk mēs apjēdzam kādu neapstrīdamu dzīves atziņu – daži dzīves sapņi nepiepildīsies. Kā, neskatoties uz to, dzīvot laimīgi un jēgpilni?
Dzīves sapņi un kā tie piepildās realitātē (vai nepiepildās)
Agrā jaunībā lielākā daļa sapņu un lielo
dzīves mērķu rodas iztēlē, bez konkrēta apveida un patiesas nojausmas, kāds
īsti būs sapņu sasniegšanas ceļš un kādas būs reālās izjūtas tos sasniedzot.
Tāds iluzorisks skatījums. Savā iztēlē es iedomājos, kā būs, pabeidzot
studijas, kāds būs mans darbs, varbūt iztēlojos kāda būs darba ikdiena. Domās
sapņoju, kā varētu būt, esot ar kādu kopā attiecībās, vai kā dzīvosim ģimenē. Līdz galam varbūt pat nav skaidrs,
kā būs, un, ja godīgi, arī ne līdz galam izdomāts, vai vispār to vēlos.
Iztēlojoties savu dzīvi nākotnē, mēs neapzināti un automātiski mazinām nākotnes grūtību smagumu, savukārt cerības un gaidas noliekam augstā līmenī.
Bet, laikam ritot, sastopam patieso realitāti un tad jāapgūst dziļas dzīves atziņas – pat, ja dažreiz sāpīgas. Paraugoties apkārt, liekas – cik daudz veiksmīgu cilvēku ir pasaulē! Salīdzinot sevi ar mērķtiecīgiem vadītājiem vai uzņēmējiem, veiksmīgiem sportistiem vai slaveniem māksliniekiem, savas dzīves sasniegumi šķiet tik neievērojami un triviāli, nav pieminēšanas vērti, gluži vai kā neizdošanās. Un vai tiešām šo veiksminieku dzīves panākumi būtu sasniegti tikai vien ar pietiekamu gribēšanu…?
Agri vai vēlu, kādā dzīves posmā nākas secināt, ka apgalvojumi “Tu vari sasniegt visu, ko vēlies!”, “Seko sapnim!” paša dzīvē izrādījušies aplami. Kā tā?!
Mūsu dzīve gandrīz vienmēr mūs koriģē, un tas ne vienmēr ir patīkami, īpaši tad, ja esam pārāk ideālistiski noskaņojušies uzticīgi sekot saviem sapņiem. Pat, ja esam tiešām apņēmīgi mērķu sasniegšanā, bet realitāte parāda skaidri - laika tam neatliek un nākas nepārtraukti lavierēt starp attiecībām, bērniem, darbu un vecākiem.
Patiesībā dzīves sapņi jau piepildās itin bieži, bet savādāk nekā iepriekš iecerēts vai izsapņots. Savukārt citi dzīves sapņi vai mērķi transformējas un kļūst mazāk nozīmīgi.
Kritieni un neizdošanās ir svarīgas korekcijas, un stiprina mūsu raksturu un briedumu. Un skaidrs, ka arī turoties pie apgalvojumiem, mēs agri vai vēlu piedzīvojam vilšanos.
Šie labi domāti uzmundrinājumi noved mūs galējību slazdos un tā vietā, lai reāli ķertos pie pragmātiskiem soļiem nelielā mērogā, turpinām meklēt to vis-vis-vislieliskāko risinājumu (jo “dzīvē var sasniegt visu!”). Vai aizstāvot sevī loloto domu vai ideju (“Nekad nepadodies!”), vēl aizvien stingri turamies pie tās, pat, ja virzība rādās bezcerīga un rezultāts nesasniedzams. Tas attiecas uz darbu, mācībām un kursiem, meklējot ideālo dzīves piepildījumu, un arī uz attiecībām, kuras dažkārt iestrēgst noteiktā pakāpē, un, neko nerisinot, iekšējā dinamikā apstājas.
Lai kurā dzīves posmā Tu būtu, dzīve nav sacensības, pat ne pašam ar sevi! Tāpēc te 3 atziņas, kas liek apjēgt sapņu un mērķu patieso vērtību:
1. Pārliecinies par savām prioritātēm
Pārbaudi savas līdzšinējās prioritātes un veic korekcijas. Kam Tu vēlies veltīt visvairāk savu uzmanību un savu fokusu? Nauda, karjera, ceļojumi ir skaisti, bet tikai otrajā rangā.
Veidojot citādas prioritātes, rodas
spēja raudzīties relaksētāk un dzīvi pieņemošāk, tādejādi neļaujoties
vispārējam noskaņojumam, ka viss jāuzspēj, ka var kaut ko nokavēt vai vari
palikt nepamanīts.
Profesionālie, finansiālie un personīgie mērķi nav pašmērķi, bet tie piekļaujas zem dzīves virsmērķa (piemēram, “Dzīvot tā, lai savas dzīves laikā kļūtu aizvien cilvēcīgāks, būtu labāks Cilvēks”). Dzīves virsmērķis ir filozofiska vai garīga rakstura uzskats par Tavu lomu uz šīs zemeslodes.
Paplašinot un padziļinot savu skatu uz visām dzīves prioritātēm, un uz vissvarīgākajām, panākumu iespējas kļūst dažādākas un daudzpusīgākas.
2. Neskatoties uz piedzīvoto, būt apmierinātam un pateicīgam
Ja kāds Tavs dzīves sapnis nepiepildās, vienmēr (!) sāc ar pozitīvu izpēti: kas sanāca labi, kas sanāca varbūt pat labāk, nekā iecerēts? Apdomā arī to, kuri mērķi īstenojās citādā veidā nekā Tu biji plānojis. Un, raugoties atpakaļ, kuri no nepiepildītajiem sapņiem neīstenojās, un – cik labi, ka tā!
Pēc tam apdomā piedzīvotās grūtības un vilšanās: kas bija tā rūgtā, bet vērtīgā lieta, kuru Tu iemācījies un kurai pateicoties Tu tagad esi spēcīgāks, ar skaidrāku skatu par dzīvi?
Svarīgi ir, nevis izskaistināt grūtības, bet gan apzināties un trenēt savu pašpaļāvību, ka Tava dzīve attīstās arī savā lietu kārtībā un loģikā.
Papēti situācijas un musturus, kas regulāri atkārtojas, vai it kā nejaušības, kas līdzinās: kādas norādes tajās slēpjas? Piemēram, ja citi regulāri jautā Tev padomu, varbūt vari sevī attīstīt padomdevēja vai atbalstītāja lomu. Vai pretēji, - ja kolēģa vai citu cilvēku jautājumi pēc palīdzības Tevi traucē, varbūt pavēro, kā attīstīt sevī pacietību un rūpes.
Veicini savu atvērtību negaidītam, bet iespējams pat labākam dzīves pagriezienam. Personīgie mērķi bieži vien piepildās vēlāk un citādāk nekā cerēts.
3. Pieņem, kas ir
Pieņemot īstenību, ka visu nevar sasniegt un ka visu sasniegt nemaz nevajag, Tu dzīvo dzīvi pašpaļāvīgāk un vairāk baudot, nevis kā tikai rikšojošs cilvēks uz mūžam nesasniedzamo mērķi. Tad Tava dzīve nesastāv no “to-do-saraksta” mūža garumā, bet gan no dažiem svarīgiem uzsvariem noteiktā secībā: Tavs virsmērķis, kas pauž dzīves vērtību, cilvēki, kas Tev mīļi, darbs un nodarbes, kas Tev svarīgas. Nauda un panākumi noteikti ir nepieciešami, bet tikai kā līdzekļi un apstiprinājumi.
Neizvirzi sev kopumā pārāk specifiskus ilgtermiņa mērķus, bet tā vietā ierāmē savu virzienu. Tu iegūsti elastīgumu, savus mērķus sasniedzot dažādos veidos un apstākļos, un samazini kritienu sāpīgumu, ja ceļš ved savādāk. Motivējošie apgalvojumi iedrošina, bet tie noteikti nav balstošā stratēģija Tavai dzīvei.
________
#mērķi #sapņi #Tuvarivisu #nekadnepadodies #sekosapnim #kasirlaime #pieņemšana #apzinātība #prioritātes